Jau sen gribēju izbradāt Skrundas pamesto krievu armijas pilsētiņu un tikai šogad sanāca turp aizdoties. Skats protams, ka iespadīgs un drūms, visas iespējas, lai šī vieta tiktu adekvāti izmantotu ir sen jau garām. Arī visi iespējamie laikmeta vēstneši gandrīz nekur nav saglabājušies kā tikai dažas grāmatas un uzlīmes uz virtuves durvīm (skaties video).
Skrunda-1, oficiāli Līdumnieki, ir pamests ciems savulaik izveidots PSRS militāristu vajadzībām. Tās tuvumā bija izvietota radiolokācijas stacija, kurā atradās divi Dņepr radari, kas tika uzbūvēti 1960. gados.
Skrundas radio lokācijas stacijas “Darjal” celtniecības atļauja tika izsniegta 1984. gada 13. novembrī, to izsniedza Latvijas PSR Ministru kabinets. 1985. gada 8. augustā beztermiņa lietošanā tika piešķirts 156 ha zemes un strauji tika uzsākta celtniecība.
Šie divi šķūņa formas radari bija viena no PSRS nozīmīgākajām agrā brīdinājuma radaru stacijām objektu novērošanai kosmosā un iespējamu starpkontinentālo ballistisko raķešu izsekošanai. Skrunda bija nozīmīgs objekts Padomju Savienībai, jo tās radari nosedza Rietumeiropu.
Skrunda-1, pilsētiņa bija slēgta tipa padomju armijas dzīvojamo un administratīvo ēku komplekss. Tā sastāv no četriem zemesgabaliem ar kopējo platību 45,1 hektārs un 70 ēkām un būvēm – to skaitā desmit dzīvojamās ēkas, viesnīca, klubs, bērnudārzs, noliktavas, siltumnīcas, kazarmas, garāžas, darbnīcas u.c.
1990. gada septembrī Kuldīgas rajona iedzīvotāju referendumā 14 373 iedzīvotāji pieprasīja Skrundas lokatora celtniecības un darbības pārtraukšanu. 1990. gada 16. novembrī Kuldīgas rajona izpildkomitejas sēdē pieņēma lēmumu pārtraukt “Darjal” celtniecību un pārtraukt “Dņepr” darbību”. 1991. gada augustā pilnībā tika pārtraukti celtniecības darbi.
1994. gada 6. aprīlī Skrundas estrādē norisinājās koncerts “Roks pret Skrundas lokatoru”. Tajā piedalījās tādas grupas kā Pērkons, Bāze-7, Līvi, Huskvarn un citas, koncertu apmeklēja tūkstošiem cilvēku.
1994. gada 12. augustā tika noslēgts līgums ar ASV par “Darjal” ēku nojaukšanu. Nojaukšanas darbi tika uzticēti ASV uzņēmumam Controlled Demolition. 1995. gada janvārī uzņēmums ieveda tehniku un uzsāka sagatavošanās darbus. Ēka tika nojaukta ar kontrolētu sprādzienu 1995. gada 4. maijā. Tika izmantoti 360 kg sprāgstvielu,izvietojot tās 430 punktos.
Ēka sagruva 12 sekundēs, atstājot 435 000 tonnu būvgružu, 14 000 tonnu metāla,19 000 tonnu smilšu. Sprādziena laikā skanēja speciāli šim notikuma komponēts Zigmāra Liepiņa skaņdarbs Liberatio.
Nojaukšanas darbos tika iesaistīti ap 500 rajona iedzīvotāju. 1995. gada novembrī nojaukšana tika pabeigta. Tās izmaksas bija 8,4 miljoni ASV dolāru, no tiem 7 sedza ASV, daļēji arī Ziemeļvalstis.
1994. gada 30. aprīlī noslēgtais Latvijas-Krievijas līgums paredzēja, ka RLS strādās līdz 1998. gada 31. augustam un pēc tam to demontēs 18 mēnešu laikā. Latvijā drīkstēja palikt 599 armijas virsnieki un 199 apkalpes darbinieki. Tāpat stacijas darbības laikā Krievija maksāja Latvijai nomas naudu, 5 miljonus ASV dolāru gadā. Krievijas puse vēlējās šo termiņu pagarināt par vismaz diviem gadiem, kamēr tiek pabeigts jauns Darjal radars Baltkrievijā. Šie lūgumi tika noraidīti, un radara slēgšana tika apstiprināta 1998. gada 4. septembrī.
Apsteidzot termiņu, Skrundas radiolokācijas stacijas teritoriju Krievija pilnībā Latvijai nodeva 1999. gada 21. oktobrī, tādējādi oficiāli pārtraucot pēdējā Krievijas militārā objekta darbību Latvijā, atstājot mums tukšu Skrundas RLS pilsētu jeb “kombinātu”, kas bija vienīgā apdzīvotā vieta Latvijā, kur aizvien visā godībā slējās Vladimira Iļijča piemineklis.
Tukšā pilsēta ietvēra 10 dzīvojamās mājas ar 540 dzīvokļiem, divus klubus ar 700 vietām, kazarmas ar 808 vietām, vairākas administratīvās, kontroles un tehniskās ēkas, ambulanci, bērnudārzu, vidusskolu, katlumāju, ūdens bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, elektrostacijas, siltumnīcu un daudz ko citu.
