RT-32 ir Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops, kas atrodas Ventspils rajona Ances pagasta Irbenē. Tā ir 32 metru diametra visos virzienos grozāma paraboliska antena, kas piemērota centimetru viļņu diapazona novērojumiem. Radioteleskopa augstums ir 47 metri un metāla konstrukciju masa — 650 tonnas.
Radioteleskops ir viens no lielākajiem Eiropā, kuru iespējams izmantot kā radiointerferometra sastāvdaļu kopā ar pārējiem radioteleskopiem, kas veido radiointerferometru un atrodas citās valstīs. 1999. gadā šādā režīmā tika veikti pirmie ārpusgalaktikas objektu novērojumi.
Avots: wikipedia.com
Paraboliskā antena tika būvēta 1960. gados PSRS Aizsardzības ministrijas vajadzībām uz P-400 (П-400) bāzes. Tas atradās slepenā objektā “Zvjozdočka” (“Zvaigznīte”) netālu no Baltijas jūras krasta. Kopā ar vēl divām mazākām paraboliskām antenām tika veikta spiegošana un visa veida sakaru pārtveršana no pavadoņiem.
1994. gada 22. jūlijā tika oficiāli apstiprināta ziņa, ka Krievijas armija atstājusi slepeno militārās izlūkošanas kompleksu “Zvaigznīte” Ventspils rajona Irbenē, kas tika dēvēts par kosmisko sakaru centru. Tajā atradās Padomju armijas 32 un 16 metru diametra radioantenas. Latvijas valdība iestājās pret šāda objekta saglabāšanu un tam drīzāk bija paredzēts Skrundas radiolokatora liktenis, t.i. likvidēšana. Latvijas zinātnieki saņēma atļauju Zinātņu akadēmijai pārņemt šo objektu. Tika izveidots Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs.
Kamēr zinātnes izpētes centrs turpina attīstīties, piesaistīt starptautiskus projektus, zinātniekus un tūristus, armijas pilsētiņas “Zvaigznīte” bijušo godību savukārt turpina drupināt laika zobs. Ances novadā runāts, ka varbūt šo vietu pavisam varētu pārņemt Nacionālie bruņotie spēki, kuri ik pa laikam te sarīko mācības, imitējot, piemēram, ciemata ieņemšanu.
“Mums jau te arī prasīja – jūs jau te tūrismu varētu vest iekšā, kādus jau atvedām, pastāstījām. Bet, kad mājās palika viss bīstami, mēs jau pat gribot nevarējām vest iekšā,” saka Kajaka.
Viņa stāsta, ka kādreiz teritorija bijusi tāda, ka cilvēki tur varēja turpināt dzīvot. “Jo praktiski, kad viņi gāja ārā, te bija viss tā, ka varēja dzīvot – ar visām plītīm, ar visiem ledusskapjiem, tepiķiem, ar visu pēdējo, attīrīšanas iekārtām un visu pārējo. Tas bija tāds laiks, kad nezināja, ko iesākt un negribēja saglabāt daudz no tā, kas bija PSRS laikiem piederīgs. Kad vēl te pavasarī iebrauca, kad tās mājas vēl bija, te viss ziedēja – bumbieri, ābeles, ķirši, plūmes, smiltsērkšķi. Laiks ir laiks. Un tā ir vēsture. Un katram laikam jau arī nāk tā vēsture nāk līdzi,” saka Kajaka.
Avots: lsm.lv
Irbenes militārā pilsētiņa nebūt nav vienīgais mantojums, ko uz Latvijas zemes ir atstājusi PSRS armija. Līdzīgas vietas ir atrodamas vēl citur valstī, piemēram, Skrundā, kur savulaik atradās lokators. Šo armijas pilsētiņu aktīvi treniņiem izmanto Latvijas bruņotie spēki. Bet tukšās celtnes ir kā dziestoši burti vēl nebūt ne tik sen rakstītā vēstures grāmatā, un mūsu laikos ir iespēja vai nu tos saglabāt, vai izdzēst līdz galam.