www.skatkartes.lv – Nr. 1900 – Vārenbrokas muiža (2017. gada jūlijs).
Vārenbrokas muižas (vācu: Wahrenbrock) jeb Vārnavas muižas kungu māja līdz 1920. gada agrārajai reformai piederēja fon Bēru dzimtai. Tajā ietilpa 2859 ha muižas zemes un 1110 ha zemnieku zemes, pēc reformas bijušajam īpašniekam Georgam fon Bēram 1922. gadā palika vienīgi muižas zemes neatsavināmā daļa 50,5 ha platībā ar bijušo kungu māju un saimniecības ēkām ap to.
www.skatkartes.lv – Nr. 1901 – Vārenbrokas muiža (2017. gada jūlijs).
Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas muiža bijusi Vilhelma Dollerta īpašumā (1596). Zināms, ka 1633. gadā muiža nonāca fon Bēru dzimtas īpašumā, bet 17. gs. tā piederējusi fon Taubes dzimtai, 18. gadsimta beigās grāfam fon Elmptam, 19. gs. Johanam Bordeliusam.
www.skatkartes.lv – Nr. 1902 – Vārenbrokas muiža (2017. gada jūlijs).
1770. gados Vārenbrokas muižnieks Johans Georgs fon Bolšvings (Bolschwing, 1732–1776) materiāli atbalstīja Sunākstes mācītāju Veco Stenderu un par saviem līdzekļiem ierīkoja Vārnavas skolu.
www.skatkartes.lv – Nr. 1904 – Vārenbrokas muiža (2017. gada jūlijs).
Vārenbokas muižas kungu mājas sākotnējā koka celtne būvēta 18. gadsimta pirmajā pusē, bet vēlākajos gadsimtos ievērojami pārbūvēta. Lielākās pārbūves notikušas 18. gs. beigās un 19.gs. pirmajā pusē, kad koka ēka pārbūvēta klasicisma stilā, tās fasādi rotā četrkolonnu portiks. 19. gadsimta beigās ēkas otrā pusē uzcelti trīs sarkano ķieģeļu korpusi no kuriem gan saglabājušies tikai divi. Muižas ēkai bijis interesants pagraba plānojums ar daudzām telpām un sarežģītu to savienojošo eju tīklu, kas daļēji saglabājies līdz mūsdienām. Latvijas muižu arhitektūrā unikāls ir polihromais griestu gleznojums vienā no pagraba telpām.
www.skatkartes.lv – Nr. 1903 – Vārenbrokas muiža (2017. gada jūlijs).