Ungurmuiža bija nejaušs, bet patīkams atklājums, blandoties pa Cēsu pilsētas apkārtni, ceļā uz Straupes pili. Pēc tik laipnas uzņemšanas no saimnieces puses, šī vieta asociējas tikai ar pozitīvām emocijām un inteliģentu, nepiespiestu atmosfēru.
Kad pagalma parkā skan klavieres un koku pavēnī tiek kārtoti baltie krēsli koncerta skatītājiem, Ungurmuižu viscaur pārņem patīkams svinīgums. Cilvēki visapkārt smaida, darbinieki pusčukstus sarunājas un kārto galdus, tad arī mūsos ielavās šī satraucošā svētku sajūta kā bērnības dienās.
Nepilnu divu stundu laikā, kuras pavadījām, apstaigājot muižu un parku, šī vieta tik ļoti pozitīvi noskaņoja, ka, gribot negribot, prasās šeit atgriezties vēlreiz un izbaudīt Operas svētkus, kuru gatavošanos ar acu kaktiņu mums izdevās pamanīt un sajust. Paldies!
Ungurmuiža ir harmonisks 18. gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts, tas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd Latvijā nav saglabājušās līdzīgas baroka koka celtnes, kuru iekštelpas ir tik bagātīgi izgreznotas ar sienu gleznojumiem.
Mūsdienās Ungurmuižā iekārtots muzejs un viesu māja, radot vietu atpūtai, svinībām un semināriem. Muižas īpašo gaisotni var baudīt, malkojot tēju, apmeklējot izstādes un koncertus vai pastaigājoties senajā parkā zem milzu ozoliem.
Ungurmuižas kungu māja, kas celta 1732. gadā, ir vecākā koka muižu dzīvojamā ēka Latvijā. Tā īpaši izceļas arī ar grezniem sienu zīmējumiem, kuru autors ir Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs.

Skatkarte Nr. 1158 – Ungurmuižas interjers žilbina ar šarmantu, autentisku romantiku (2015. gada jūlijs).