Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1678 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Nosaukums “Āgenskalns” cēlies 17. gadsimtā no tiesneša Henriha fon Hāgena muižas ar tādu pašu nosaukumu (vācu: Hagenshof, šobrīd zināma kā Švarcmuiža), kam toreiz piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai. Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat Bolderājai un Daugavgrīvai.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1670 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1676 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 167 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1719 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1721 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1722 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas ēka bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226. gada. Kā liecina 17. gadsimta kartes, Āgenskalna ciems aizsācies pie tagadējo Meža, Sētas un Nometņu ielu satekpunkta un pamazām paplašinājies gar Nometņu ielas abām pusēm 17. gadsimtā Āgenskalna apvidus bijis maz apdzīvots. Tur pārsvarā mitinājās latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži — zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki un citi.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1680 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1680 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1681 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1682 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1683 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
1812. gada kara laikā, bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās, nodedzināja visas Āgenskalna ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Tā tapusi bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir haotisks. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un pazīstama tieši ar savu lielisko koka arhitektūras mantojumu.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1687 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1686 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1684 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Āgenskalna koka apbūve ir koka arhitektūras pērle. Lai gan tagad daudzviet paralēli koka namiem ir uzceltas mūra daudzstāvu dzīvojamās ēkas, tomēr rajona savdabību tas nevar izjaukt.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1688 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1685 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1689 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1701 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Pirmais Āgenskalna tirgus atradās Sētas kroga pagalmā. Tā piemiņu līdz šodienai saglabājis Tirgus ielas nosaukums. Vēlāk tirgu pārcēla uz Kalnciema un Sētas ielas stūri. 19. gadsimta sākumā par apkaimes centru bija izveidojies neliels tirgus laukums pārceltuves tuvumā, pie kura 19. gadsimta beigās uzcēla Sv. Trīsvienības pareizticīgo baznīcu. 19. gadsimta beigās radies tagadējais rajona centrs ap Āgenskalna tirgu, bet 20. gadsimta sākumā tas sāka veidoties par jauno sabiedrisko centru.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1690 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1691 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1692 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1693 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Vēl 1885. gadā Kalnciema ceļa abās pusēs pletās priežu sils, kas sākās tūlīt aiz Baložu ielas. Priedes auga uz vaļņveida kāpām.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1699 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1694 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1695 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1696 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1697 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1698 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Padomju okupācijas laikā apbūvētas pēdējās atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu, kā arī starp Liepājas un Mārupes ielu, un Daugavas ielejas nogāze gar Aleksandra Grīna bulvāri. Pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs bija Āgenskalna priedes, kuru uzcēla pēc Otrā Pasaules kara.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1700 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1702 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1703 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1704 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1705 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1706 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1707 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Eduarda Smiļģa teātra muzejs
Deviņpadsmitā gadsimta beigās Eduarda Smiļģa tēvs Jānis Smiļģis nopērk zemesgabalu Dorofejevkā (vēlāk – Dārtas, tagad Eduarda Smiļģa iela), 39. numurā, un ģimene pārceļas uz Āgenskalnu. Toreiz te bija lauki. Starp māju smilšu pakalnā, kas gan strauji tika apbūvēts, un Daugavu pletās pļava, kurā tecēja strauts, ganījās lopi, tālāk aiz tagadējās Nometņu ielas slējās priežu mežs.
Pirmā Smiļģu ģimenes apdzīvotā māja ir divu stāvu koka ēka, kādu Āgenskalnā nav mazums. Ar goda verandu uz ielas pusi un nelieliem ieejas vārtiņiem turpat blakus, bet ikdienas dzīve ritējusi sētas pusē.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1708 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1709 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1710 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1711 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1712 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1713 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Nams Nometņu ielā 45 būvēts jūgendstilā ap 1903. gadu , arhitekti Heinrihs Kārlis Šēls, Fridrihs Šefels.
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1714 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1715 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1716 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1717 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).
Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1718 – Rudens Āgenskalnā (2017. gada novembris).