Pagājuši daudz gadi kopš Rīgas sporta pils nojaukšanas. Sentimentāla vieta – atmiņas par pirmo redzēto hokeja spēli, deviņdesmito gadu importa tirgus brīnumiem (ar ieejas maksu 10 santīmi), pretējās ielas skvērs ar strūklaku un pagrabiņa kafejnīca… Bet tagad nekā, viens vienīgs progress. Pāri palikusi pamesta pļava un izbūvēta stāvvieta. Rīgai nav kauna.
wikipedia.org
Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu hokejaattīstības pamatu, jo tajā PSRS hokeja čempionātā spēles aizvadīja Rīgas Dinamo komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad Pasaules hokeja čempionāta sarīkošanai tika uzbūvēta Arēna Rīga, Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. Rīgas Sporta pilī notika gan Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēles un starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu.
Tāpat vienā no lielākajām sporta celtnēm Latvijā tika spēlēts basketbols, teniss un daiļslidošana, kā arī aizvadīti dažādi kultūras pasākumi. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tās apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists Helmuts Balderis.
Rīgas Sporta pils jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. Halle tika slēgta 2007. gada 16. maijā un to 2008. gadā nojauca.
Šobrīd ēkas vietā atrodas neaktīvs būvlaukums, iepriekš plānotie būvniecības darbi ir apturēti.
