Skatkarte Nr. 1134 – Lindez muižas vārti ziemā (2015. gada februāris).
Latvijas ziemā tūrismu uzskata par mirušu, lai gan tā nav. Vajag tikai nodrošināties ar pienācīgu ekipējumu un var ierastas vai jau zināmas vietas ieraudzīt pavisam citādos toņos.
Lindes muiža, kas minēta jau 13.gadsimta hronikās, tolaik vēl neatbilda priekšstatam par greznu barona mītni. 16.gadsimtā muiža piederēja Lindu dzimtai. Bet 1542. gadā Johans fon Plettenbergs šeit izveido īstu muižu. 18. gadsimta vidū un 19. gadsimta sākumā tiek izveidota plaša saimniecība un iekopts parks uz 4 terasēm.
Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie bijušās muižas vārti – greznākie Latvijā. Vārti celti triumfa arkas veidā ar barokālu jumta izbūvi, tie bija iekļauti kādreizējā mūra žogā, tādā veidā ansamblim atgādinot nocietinātas pils izskatu. Lindes muižas pils pašlaik redzama tikai fotouzņēmumos pirms 1915. gada, vārti ir vienīgie, kas no muižas celtnēm saglabājušies līdz mūsdienām.
Vārtu būves datējums lasāms to D pusē virs pilastriem – 1767. Virs arkas Pletenbergu dzimtas ģerbonis. Tornī ierīkotais pulkstenis noteicis dzīves ritmu tuvējā apkārtnē.
Parkā aug īpatnējs, vairāk kā pusotra simta senu liepu labirints. Liepas ir stādītas regulārās rindās un savulaik tās tika koptas – apgrieztas. Mūsdienās tās ir aizaugušas, veidojot īpatnēju un rēgainu skatu, kā rezultātā par spocīgajiem muižas parka kokiem klīst nostāsti, ka šīs liepas ir stādītas ar saknēm uz augšu. Tas gan šai apvidū nebūtu nekas pārsteidzošs, ka koki aug ar saknēm gaisā, Lindes – Birzgales apkārtnē, kā “Daugavas rakstos” vēsta Māra Vīksna, folkloristi ir savākuši daudz materiālu, kas liecina par šejienes ļaužu izkoptajām maģijas iemaņām.
Skatkarte Nr. 1135 – Lindez muižas vārti ziemā (2015. gada februāris).
PAR SKATKARTES PROJEKTU UN AUTORU:
