Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca

Skatkarte Nr. 2104 – Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca (2020. gada aprīlis).

Pirmā koka baznīca Mazirbē – Irbes baznīca, uzcelta 1766. gadā. Dundagas muižas īpašnieks T. fon Osten-Sakens 1866. gadā lika pamatakmeni jaunai mūra baznīcai, kura tika iesvētīta 1868. gadā. Celtniecību vadīja vācu būvmeistars A. Šrots.

Skatkarte Nr. 2105 – Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca (2020. gada aprīlis).

Baznīca ir halles tipa ar augstu divslīpu jumtu, celta kā vienjoma garenbūve ar garenass virzienā piebūvētu apsīdu un R kvadrātisku torni. Tornis cietis kara laikā 1914. gadā un atjaunots 1927. gadā. Torņa augstums ir 40 metri, un tas kalpo par Mazirbes dominanti. Baznīcas celtniecībā pielietots būvmateriāls – dabiskais laukakmens baznīcas sienām, tornim, apsīdai un kaltie granīta rusti stūru apdarei. Baznīcai bijusi neogotiskās formās darināta iekārta.

Skatkarte Nr. 2108 – Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca (2020. gada aprīlis).

Kulta vajadzībām baznīca kalpojusi līdz 1964. gadam, kad to draudzei atsavināja. 1970. gadā baznīca tika aizdedzināta un līdz 1982. gadam vairākkārt demolēta. Baznīcas atjaunošanas darbi sākās 1984. gadā un turpinājās līdz 1988. gadam, kad tā atguva savu sākotnējo izskatu un kļuva par koncertzāli. 1989. gadā baznīcā notika pirmais dievkalpojums. Mazirbes luterāņu baznīca ir viens no labākajiem Kurzemes piekrastes baznīcu piemēriem, kas izceļas ar savām izjustajām, slaidajām proporcijām un gleznaino veidolu.

Skatkarte Nr. 2107 – Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca (2020. gada aprīlis).

Lūk, interesants fakts par šo 1868. gadā celto svētvietu. Pirms tika uzbūvēta Kolkas bāka, 36 metrus augstais baznīcas tornis veselus 13 gadus kalpoja kā starptautisko kuģu dienas orientieris Irbes jūras šaurumā.

Skatkarte Nr. 2106 – Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca (2020. gada aprīlis).

Netālu no baznīcas atrodas viduslaiku un pagājušā gadsimta sākuma kapsēta. Tajā atrodas ar teikām un spoku stāstiem apvīta vieta – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta. Vai tas bija īsts vilkacis? Vai varbūt kāds par tādu nodēvēts? Ilgāku laiku meklējam mītisko vietu, līdz pūliņi attaisnojās.

Nabaga Mazirbes mācītājs tika pasludināts par Vilkaci savu iedzimto vizuālo anomāliju (spicas ausis šauras acis) dēļ. “Pasludināts” gan nebūs īstais apzīmējums, drīzāk aprunāts, notenkots tik tālu, ka pat hronikās tika ierakstīts.

Kapos atrodas arī milzīga priede ar nesaprotamiem caurumiem. Izrādās, ka šis ir valsts nozīmes dižkoks 3,17 m apkārtmērā, kura stumbrā kāds neapdomīgs viesstrādnieks padomju laikā ar motorzāģi izzāģējis kokā dori, lai tiktu pie bišu medus.

Skatkarte Nr. 2109 – Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca (2020. gada aprīlis).