Apmeklējot Līgatni, pirmais viesus sveic Lustūzis. Tas novietojies Līgatnes upes labajā krastā un stiepjas 250 m pa straumi uz leju, 50 m gar meža malu uz dienvidrietumiem un 50 m uz dienvidaustrumiem. Platība 4,454 ha. Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.
Lustūža apskate ir iecīnīts dabas objekts. Aizvien lielāks skaits tūristu, kas apmeklē Līgatni, vēlas iemūžināt sevi un draugus fotogrāfijās uz cēlās klints fona. Tāpēc klints priekšējā pakājē ir izveidota speciāla skatu platforma, kas nodrošina lielisku ainavu un tai pašā laikā pasargā dabas pieminekli no cilvēku radītās noārdīšanās.
Papildus nosaukums Alu iezis raksturo Lustūža īpatnību, jo šeit savulaik izkalts liels daudzums alu un pagrabu, un šī ir vienīgā vieta, kur pagrabi kalti pat divos līmeņos. Šodien joprojām vairāki pagrabi kalpo iedzīvotājiem, kur uzglabāt ziemas krājumus.
„Pirmie pagrabi šeit veidoti ap 1770. gadu celto miltu dzirnavu un tajās dzīvojošo iedzīvotāju vajadzībām. Daži no tiem veidoti samērā plaši, kas veicinājis ieža nobrukumus, līdz ar ko līdz mūsdienām saglabājušies daļēji. Nokļūšanai pagrabos, šeit laikam arī bijis pirmais gājēju tiltiņš pār Līgatnes upi.
NOSKATIES VIDEO PAR NEREDZĒTO SIGULDU:
Kā vēsta hronika un veco ļaužu atmiņu pieraksti, tad nākamais pagrabu būves posms šajā iezī bijis pēc 1815.-16. gados uzcelto papīra dzirnavu Anfabrika (Handfabrik) un to vajadzībām celto papīra žāvēšanas un galīgās apstrādes ēku uzcelšanas, kuras, tāpat kā vecā miltu dzirnavu ēka, daļēji tika izmantotas arī kā strādājošo mājokļi. Starp tām bija arī ēka, kura vēlāk pārbūvēta un pēdējā laikā pirms nodegšanas pazinām kā vietējās varas rezidenci.
Nākošais posms pagrabu būvei Lustūža iezī bijis pēc 1884. un 1886. gados uzcelto Zaķusalas un no 1889. līdz 1891. gadam uzceltām Krogus kalna, tagad Skolas kalna mājām. Lustūža ieža pagrabus izmantojis arī 1895. gadā celtais patērētāju biedrības „Konzums” veikals, ēka, kuru šodien pazīstam kā Līgatnes aptieku.
Pēdīgās izmaiņas Lustūža dienvidu kraujas iezī notikušas pēc Otrā Pasaules kara, kad dažās bijušajās noliktavās izbūvētas garāžas. Tas gan izrādījies nesekmīgs pasākums, jo atšķirībā no kartupeļiem, kuri šajos pagrabos uzglabājas lieliski, automašīnas tur stipri bojājušās, t.i., rūsējušas, tamdēļ garāžās ievietotas siltuma krāsniņas lai aukstā laikā varētu kurināt un censties saglabāt temperatūru plusos.
