Skatkarte Nr. 1753 – Krustpils pils (2017. gada septembris).
Krustpils pils jeb Krusta pils (vācu: Kreutzburg) ir viduslaiku pils, kas būvēta 13. gadsimtā Daugavas ielejas labajā krastā Jēkabpilī.
Krustpils pils ir viena no senākajām Latvijas pilīm. 1237. gadā Krustpils pili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili.
Skatkarte Nr. 1754 – Krustpils pils (2017. gada septembris).
13. gadsimtā tā bija vienīgā Rīgas arhibīskapam piederošā mūra pils tagadējās Latgales teritorijā.
Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā pie Rīgas-Daugavpils-Polockas ceļa un pie Daugavas brasla, tāpēc tā bija par biežu strīdu iemeslu starp arhibīskapu un Livonijas ordeni.
Vārtu tornis kopš 1887. gada pildīja arī ūdens torņa funkciju, jo Krustpilī parasto nakts podu vietā jau 19.gs. beigās lietota ūdens tualete.
Pirmā pasaules kara laikā 1917.gada septembrī, krievu karaspēkam atkāpjoties, Krustpils nokļuva pozīciju pirmajā līnijā.
Video no pils apsekošanas var redzēt šajā ekspedīcijas vlogā:
1918.gadā Krustpils pili ieņēma vācu karaspēks, bet tā paša gada beigās tā nonāca lielinieku rokās līdz 1919.gada jūnijam, kad Krustpilī ienāca Latvijas un Igaunijas armiju vienības.
Tomēr pils sienas iztur šīs apšaudes. Vārtu tornim tiek sagrauts jumts, sadragāts mūris rietumu stūrī augšdaļā, daļēji sagrauts pagalma rietumu tornītis un bojāta mūra sēta. Bet pils iekštelpās atklājās vislielākie zaudējumi. Kas noticis ar iepriekš uzskaitīto bagātību kungu mājā? Aculiecinieki atceras, ka pils kādu laiku palikusi bez saimnieka. Kara laika nabadzība, neizpratne par pilī atrodamo lietu vērtību bija pamudinājums daļai apkārtnes iedzīvotāju, kuri bez grūtībām varēja tikt pie kādas mantas… No pils pazūd vecās podiņu krāsnis, ozolkoka paneļu apšuvums no ēdamzāles sienām… Kur mēbeles, gleznas, grāmatas, trauki?
1921.gadā pilī tiek izvietoja Latgales artilērijas pulks, izlaupītā celtne tiek remontēta un pielāgota armijas vajadzībām.
Vārtu tornim veikts kapitāls remonts, kurā trīs līmeņos torņa sienas nostiprinātas ar metāla savilcēm, bet mūra daļas augšējais stāvs iegūst dzelzbetona ribotu pārsegumu, jaunu kupolveida jumtu ar skārda segumu, bēniņtelpā izveidota jauna metāla ūdenstvertne, lai torni turpinātu lietot kā ūdenstorni.
Skatkarte Nr. 1755 – Krustpils pils (2017. gada septembris).
Kungu mājā remontos pazūd cēlkoka durvis, vecās podiņu krāsnis, greznās ozolkoka vītņu kāpnes ieejas vestibilā, parketi, lielā zāle pārtop kinozālē. Zīmīgi, ka tiek nomainītas ne tikai durvis, logi, grīdu segums. Domājams, pārprastas nacionālas kultūras atdzimšanas sajūtu pacēlumā ieejas portāla slēgakmenī tiek likvidēts Korfu dzimtas ģērboņa veidojums smilšakmenī. Tas nokalts, bet, lai noslēptu atlikumus, uzklāts apmetums. Ieejas vestibilā tiek izdemolētas pusloka arkas apdarē ģipsī veidotās figūras. Tām nodauzītas uz āru izvirzītās detaļas, lai puskailos sieviešu tēlus varētu rūpīgi noslēpt aiz dēļu klāja…
Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus.
Mazais skatu tornis vārtu tornī tiek uzbūvēts no jauna tiek tikai 2005. gadā pēc atrastiem vecajiem torņa zīmējumiem,
Teika par Krustpili vēsta:
“Kad senāk barons cēlis Krustpils pili, tad tas nezin kāda iemesla dēļ bija sanācis matos ar pašu Velnu. Barons, būdams bagāts, par to daudz nebēdājis, jo pieturējies pie uzskata, ka par naudu i pats Velns danco. Bet šoreiz tīri tā viss nebijis, – Velns arī par naudu negribējis dancot, un, cik barona strādnieki pa dienu pili uzmūrē, tik Velns pa nakti noārda un akmeņus samet Daugavā. Tā tas gājis ilgu laiku. Baronam jau naudas kulei rādās dibens, bet no pils vēl neko redzēt, toties sala Daugavā jau divreiz tik liela kā līdz šim. Kāds no mūrniek meistariem ieteic baronam ar Velnu izlīgt un ziedot kādu cilvēku. Barons, redzēdams, ka citādi arī nekas neiznāks, ir ar mieru, un tūliņ nākamajā dienā piedzirdījuši kādu poļu strādnieku un to iemūrējuši pils stūra tornī. Velns ar to arī apmierinājies un ļāvis pili uzcelt, bet vienmēr vēl par savu māju uzskatījis mazo torni, un arvien tur apmeties. Sevišķi naktīs neviens torņa tuvumā nerādījies, jo kuram tad nu ir patikšana ar tādu kungu kā Velns nākt kādās nekādās darīšanās.”