Garozas muižas kungu mājas drupas (8 foto)

Pirmais lēņa raksts, kurā minēti īpašumi pie Garozas upes un Ruwakel strauta ir no 1454.gada (Lielgarozas muiža).

Jau 17.gs. 70.gados Mazgarozas muižā minēta koka apbūve: kungu māja, 3 staļļi u.c. saimniecības ēkas, kas gāja bojā Ziemeļu kara laikā.

Garozas muižā apskatāmas kungu mājas drupas tām blakus 18.gs.b./19.gs.sāk. celtais muižas dienestnieku ērbērģis. Laidara kompleksa , kas iekļāva zirgu staļļa un kūts ēku, vietā atrodas jaunā skolas ēka. Nav vairs redzams 19.gs. 2.p. celtais laukakmeņu tilts pie muižas iebrauktuves un dārznieka māja pie augļudārza un citu saimniecības ēku paliekas.

1751.g. Garozas muižā bijuši augļu un sakņu dārzi, bet jau 1791.g. inventārā aprakstīts baroka laikmetam raksturīga atpūtas dārzs ar paviljoniem, tiltiņiem pār strautiņiem un eremīta namiņu, kas liecina par romantisma ietekmi mazo dārza arhitektūras formu izveidē. Parku pilnveidoja dārznieks Ģederts 1837.g., un jau pēc pieciem gadiem apkārt labiekārtotajai teritorijai tika uzstādīts virpotu spāņu reliņu (Spanische Reilern) dārza ārējais žogs.

1907.g. muižas parka izmēri bija 16,77 pūrvietas – pēc mūsdienu mēriem 2,5 ha, kas plānā bija trapeces plānojuma ar paplašinājumu virzienā pret kungu māju (skat. kartē), bet Z pusē atradās līdzīga izmēra augļudārzs. Parku visā tā platībā, strauji līkumojot, šķērso strauts, bet pie muižas iebrauktuves atrodas abpus ceļam gandrīz simetriski atrodas dīķi, kuros atspoguļojas kungu māja. Līdz mūsdienām sākotnējās parka ēkas nav saglabājušās, redzamās arhitektūras formas un tiltiņi ir datējami ar 20.gs. 2.p., parka DA stūrī atrodas brīvdabas estrāde. No agrākā parka izveides posma Garozas parkā saglabājies 4,5 m augsts piramidāls uzbērums – t.s. parka kalniņš, kas izveidots kā skatu platforma un paviljona vieta, jo šajā līdzenuma daļā trūka dabiski izteiksmīga reljefa. Pastaigu taka vedusi gar parka A malu, ļaujot vērot gaišu lauku ainavu kontrastā ar blīvu parka stādījumu apjomu, kas ir savam laikam populārs Zemgales parku kompozīcijas paņēmiens.

Muižas kungu māja celta 18.gs.b., būvdarbus veicis kāds vietējais būvmeistars klasicisma stilā brīvkungam fon Rennem. Tā ir divstāvu ēka ar zemu cokolstāvu, ko rotā dziļi iegriezts rustojums. Fasādes dalījumu veido pa trīs grupētas deviņu ailu asis, kas akcentē centrālo rizalītu, ko noslēdz mezonīms. Tā stūri tāpat kā korpusam izcelti ar pamīšus kārtota atšķirīgu garumu rustojumu.

Pēc 1815.g. barons P.fon Korfs turpināja muižas kompleksa izbūvi. 19.gs. 1.p. tapusi D piebūve, pārbūvēts parka puses balkons, bet fasāde ieguvusi ampīra stila iezīmes, lai arī horizontālais dalījums vedina domāt arī par bīdermeijera ietekmi uz fasādes struktūras izvēli.

19.gs. 2.p. veiktas pārbūves rezultātā fasādē nav saglabājušies oriģinālie logailu ierāmējumi un rizalīta reljefie rotājumi. Pēc dzimtas tradīcijas sākotnējais ēkas krāsojums bijis sārti rozā – “rītausmas krāsā” ar baltu, kas raksturīgi 18.gs. romantiskajai polihromijai. Nama interjers bija iekārtots elegantā vēlā klasicisma stilā, 1 stāva vestibila apdari rotājuši sienu gleznojumi, bet lielo zāli – spoguļi.

1879./1880.g. revīzijas dokumentā kungu māja minēta kā divstāvu ķieģeļu ēka ar kārniņu jumtu un vēl 14 māla kleķa un koka saimniecības ēkas, kā arī rija aiz augļu dārza. 1926.g. kungu māja bijusi neapdzīvota, 30.gados tajā atradās krejotava, pēc 2.pasaules tur izvietoja tehnisko skolu, bet pēc 1973.g., kad tika uzcelts jauns mācību korpuss, ēka tika pamesta un tās stāvoklis atkal strauji pasliktinājās.

1982.g. kultūras pieminekļu restaurēšanas projektu kantoris izstrādāja muižas kungu mājas atjaunošanas plānu. Organizatoriskas problēmas un finansu trūkums neļāva šo projektu realizēt un jau 1992.g. daļa pārsegumu bija iebrukusi, tā veicinot šī arhitektūras pieminekļa nonākšanu drupu stāvoklī.

Garozas muižas komplekss attīstījies vadoties no praktiskiem apsvērumiem un tam nav reprezentatīvs, bet gan funkcionāls plānojums. Šāda tipa nelielas un vienkāršas kungu mājas nav raksturīgas Zemgales muižu arhitektūrai, tādēļ Garozas muižas savdabība paaugstina tās kultūrvēsturisko vērtību.

Tikai muižas ceļā, kas Z virz. ved uz Jelgavu ir saglabājušas nelielas alejas paliekas. Šobrīd redzamais saimnieciskais komplekss veidojies 19.gs. gaitā, tā būves ir izvietotas tuvu kungu mājai, tāpēc reprezentatīvā un atpūtas zona bija izvietota muižas parka pusē.

PAR SKATKARTES PROJEKTU UN AUTORU:

• 1068,
• 1069,
• 1070,
• 1071,
• 1072,
• 2015,
• apskates objekts,
• Arhitektūra,
• Bauskas novads,
• debesis,
• drupas,
• ekrāntapete,
• fotogrāfija,
• Garoza,
• Garozas muiža,
• Garozas muižas kungu māja,
• Gruntzeln,
• jumts,
• kungu māja,
• Latvija,
• logs,
• Mežotnes pagasts,
• muiža,
• pastkarte,
• sens,
• Vasara,
• vecs,
• wallpaper,
• Zemgales reģions,
• zils