Pirms gandrīz 100 gadiem te notikušas asas sadursmes starp Latvijas brīvības cīnītājiem un bermontiešiem. Bumbu kalniņā pie Šmitu mājām bija iekārtots Latgales divīzijas komandpunkts.
No šejienes 1. novembrī pulkveža Krišjāņa Berķa vadībā sākās uzbrukums Pārdaugavai. Jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tur uzstādīts akmens bluķis ar piemiņas plāksni, kas gan padomju laikā noņemta, bet pirms 10 gadiem atkal atjaunota.
Gar piemiņas akmeni ved gleznaina koka laipu taka, izvijoties cauri neparastai, čiekuru pārpilnu priežu audzei un aizvedot līdz skatu/ugunsdzēsēju tornim. No pamatīgā torņa paveras plašs skats gan uz Spilves pļavām un Imantu, gan Bolderāju, ostu un jūru.
Buļļu jeb Bolderājas kāpa stiepjas no Bolderājas līdz Vārnukrogam starp Buļļupi un Babītes līdzenumu. Bolderājas apkaime te pat tiek dēvēta par “Rīgas Sahāru”, un vēl pirms 50 gadiem te smiltis nebija nostiprinātas un aktīvi virzījušās uz iekšzemi.
Lai arī Bolderājas apkaimē smiltis ir noraktas un teritorija daļēji apbūvēta, dažās vietās kāpu fragmenti saglabājušies. Pārējā kāpu grēda apaugusi ar priežu mežu.