Bērzaunes krogs

Senajos laikos Bērzaunē tika celta pils, tad baznīca un krogs. Būvēm ar zobenu rokā tika savākti visi novada iedzīvotāji – ne tikai vīri un jaunekļi, pat sievas, kas zīdījušas bērnus. Lai veļ akmeņus, maisa javu: kaļķus un pienu kopā, tad stingrāk stāvēšot.

Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1566 – Bērzaunes krogs (2017. gada jūlijs).

Nav zināmi iemesli, kamdēļ Bērzaunes krogs 1884. Gadā slēgts. Pēdējais krodzinieks bijis Juris Brucers.

Tajos laiks krogs bijis arī sabiedrības dzīves centrs, jo citu saiešanas vietu nebija kā mūsdienās. Krogā ļaudis sanāca, tāpat kā tirgos, parunāties, paiet rotaļās, padejot un arī iepazīties. Krogā tikušas slēgtas mūža derības, te notikušas puišu un meitu derēšanās u.t.t.

Radi, kaimiņu un pazīstami savā starpā daudz viesojās, gan kārtojot darīšanas, gan tāpat. Ģimenes bijušas lielas. Kamēr pieaugušie kārtojuši savas darīšanas, bērni dzīvojuši pa kroga istabu, kur skapī glabājies tāds gardums kā cukurgraudi.

Foto: www.skatkartes.lv – Skatkarte Nr. 1567 – Bērzaunes krogs (2017. gada jūlijs).

Parasti jūlija pēdējā svētdienā Bērzaunē notika kapusvētki. Pēc dievvārdiem radi un paziņas sagāja pie ratiem aprunāties un ieturētie ar „rikām” (tā sauca līdzpaņemto cienastu). Daudzi sagāja krogū. Vakarā notika zaļumsvētki Bērzaunes upītes līcī. Tur bufetčiks tirgoja alu un vēl kādu grādīgāku dzērienu un arī uzkodas, saldumus.

VIDEO PREZENTĀCIJA PAR SKATKARTES PROJEKTU UN AUTORU: