Bližņevas vecticībnieku lūgšanu nams

www.skatkartes.lv – Nr. 1938 – Bližņevas vecticībnieku lūgšanu nams (2015. gada augusts).

Interesanto būvju kompleksu apmeklēju 2015. gadā, pirmajā Latgales izpētes ekspedīcijā. Šeit noteikti būs jāatgriežas vēl un vēl, jo tik daudz interesantu koka baznīcu nav nevienā citā Latvijas reģionā.

Vecticība ir Krievijas caristes laikā radušies pareizticīgās baznīcas strāvojumi, kuri bija vērsti pret patriarha Nikona un cara Alekseja baznīcas reformu (1650—1660). Šīs kustības piekritējus sauc par vecticībniekiem (krievuстарообрядцы).

www.skatkartes.lv – Nr. 1939 – Bližņevas vecticībnieku lūgšanu nams (2015. gada augusts).

Dievkalpojuma reforma izraisīja šķelšanos Krievijas pareizticīgo baznīcā. Līdz 1905. gada 17. aprīlim vecticībniekus, izņemot vienticībniekus, Krievijas impērijā oficiāli dēvēja par “šķeltniekiem” (раскольники) un pakļāva represijām. Tikai 1971. gadā Maskavas Patriarhāts oficiāli atcēla vecticībnieku un veco krievu rituālu nolādējumus “kā nebijušus” (яко не бывшие).

www.skatkartes.lv – Nr. 1940 – Bližņevas vecticībnieku lūgšanu nams (2015. gada augusts).

Tomēr nolādējumu atcelšana nenoveda vecticībniekus ar vietējām pareizticīgajām baznīcām līdz lūgšanas sadraudzībai. Vecticīgie, kā agrāk, uzskata tikai sevi par īstajiem pareizticīgajiem kristiešiem un uzskata Krievijas pareizticīgo baznīcu par citas konfesijas baznīcu. 

www.skatkartes.lv – Nr. 1941 – Bližņevas vecticībnieku lūgšanu nams (2015. gada augusts).

Krievu vecticībnieki Latvijas teritorijā ieradās XVII gs. otrajā pusē, bēgot no vajāšanām dzimtenē. Šobrīd Latvijā ir aptuveni 7600 vecticībnieku (2004), kas pamatā dzīvo Latgales lauku novados. Daudzi no vecticībniekiem mitinās Daugavpilī, kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par “Vecticībnieku Jeruzalemi”.

www.skatkartes.lv – Nr. 1942 – Bližņevas vecticībnieku lūgšanu nams (2015. gada augusts).

Vecticībnieks Sidors Kuzņecovs 1841. gadā uz Dreiliņbušas muižas zemes Ķengaragā nodibināja Kuzņecova porcelāna un fajansa fabriku. Lielākā daļa Kuzņecova fabrikas strādnieku arī bija vecticībnieki, kas nāca no Gžeļas, Duļevas, Kolomnas un citām Piemaskavas ciemiem un pilsētām, kas bija slavenas ar porcelāna amatniecību. Visiem, kas iestājās darbā rūpnīcā, tās īpašnieki dāvinājuši Bībeli un prasījuši, lai tie ar cieņu izturas pret uzņēmuma strādnieku ticību. Maskavas forštatē izveidojās viena no lielākajām un ietekmīgākajām Latvijas vecticībnieku kopienām.

NOSKATIES VIDEO PAR LĪDERES UN KALSNAVAS BAZNĪCĀM: